Čaaau šai skaistajā vasaras dienā! (:
Tā kā vasara iet uz beigām un visi lēnām sāk atgriezties no lauku mājām vai ceļojumiem, kur pavadīts brīvlaiks, tad arī mums atsākās ģitārspēles nodarbības. Man par to ir liels prieks, jo, ja nodarbības notiek regulāri, tad man ir vieglāk piespiesties regulāri trenēties…kas būtu patiešām noderīgi, ja es gribu kaut ko šajā lauciņā sasniegt.
Šodien no rīta puses notika ģitārstunda, bija jau labi, ja neskaita faktu, ka es, vasaras slinkuma iespaidā ļooo-ooooti maz trenējusies, nespēlēju ne tuvu tik labi, cik gribētos un vajadzētu.
To, protams, var labot…regulāri (un, vislabāk, daudz) spēlējot ģitāru.
Un tomēr, lai arī man šī nodarbe patīk (un sajūsmina ģitāras skaņas…hehe, protams, kvalitatīvā izpildījumā!), es bieži pamanos kaut kur pazaudēt motivāciju. Varbūt motivācija pat ir, bet tad manī pamostas prokrastinators, kurš, draņķis tāds, gatavs ķerties klāt manis atturēšanai pat no nodarbēm, kas man patīk…! Ar to laikam vajadzētu pacīnīties visvairāk.
Varbūt mana problēma ir tajā, ka es īsti nesaprotu, kāda žanra mūzika mani piesaista visvairāk.
Man patīk klasiskās mūzikas gabali un etīdes, ko mums uzdod mācīties skolotājs… 2 Carcassi etīdes – vienu zinu no galvas, otrai vēl puse lappuses jāizlasa -, viens Baha menuets (vienkāršs gabals, pie tam…spēlējams duetā, tāpēc ir vēl vienkāršāks!), Burrē, kā autora vārdu neatceros… Kādreiz, kad skolotājs paspēlē priekšā vēl kaut ko no klasiskās mūzikas, ko viņš māk, tas izklausās labi un, manuprāt, iespaidīgi…tad arī to gribas pamēģināt, bet, teiksim, Vivaldi “Vasaras” 3. daļa uz ģitāras, objektīvi spriežot, varētu būt krietni liels izaicinājums man kā ģitāristam ar visai nelielu pieredzi.
Bet, protams, lēnām kāpinot uzdevumu sarežģītību, iespējams arī augt spēlētprasmes līmenī. Tad ko, varbūt pamēģināt kaut ko no tā paša Vivaldi vai ko citu no klasikas? Ja izdotos internetā atrast notis vai tab’us ģitārai…varbūt, ka vajag pamēģināt. Elektrisko ģitāru es diez vai kaut kad tuvākajā laikā iegādāšos un, tā kā pagaidām arī negrasos nekur uzstāties – vai arī mācīties, teiksim, Metallicas vai kādas citas grupas dziesmas, kurās būtu nepieciešami dažādie efektiņi, ko būtu iespējams panākt tikai ar elektriskās gičas un skaņas pastiprinātāja palīdzību -, nezinu, kāda no tā varētu būt jēga… 😀 Tāpēc pagaidām pieturēšos pie mūzikas, ko iespējams klausāmi nospēlēt uz akustiskās gičas.
Vēl no stundās izmēģinātā repertuāra man patīk, kā izklausās blūza improvizācijas…bet, lai kā man vairāki cilvēki neborētu, ka improvizēšanai vajag zināt tikai gammas un pentatonikas pozīcijas un ļauties savām izjūtām…man kaut kāda iemesla dēļ tā improvizēšana sanāk tāda kā…nedroša, drebelīga un daudz skaņu kombināciju atkārtojas. Redz’, laikam man ir pārliecība par to, ka būtu labi samācīties vēl šādus tādus improvizāciju gājienus (licks), kas varētu palīdzēt to padarīšanu labāk saprast…but then again, kad es ieminos par to, ka man, lai drošāk justos improvizācijas lauciņā, derētu vispirms samācīties improvizāciju gājienus vai ko tādu, brālis man skaidro, ka Džimijs Hendrikss neesot pat zinājis notis un tāpat viņam viss smuki skanējis…bet man šķiet, ka tur varētu būt runa par ģeniālu ģitāristu, par kādu es sevi nudien neuzskatu…vismaz pagaidām. 😀
Haaah, rakstot fonā ieslēdzu Vivaldi “Gadalaikus”…tik sen nebiju tos klausījusies…ļoooooooti patīk! Atceros, ka bērnībā “Gadalaiku” ierakstu klausījos neskaitāmas reizes un man tas nekad neapnika. Nez, kā būtu ar apnikšanu tagad, bet patikšana uz šo mūziku man, šķiet, nav mazinājusies ne par kripatiņu… (: (zemāk video – Vivaldi “Ziemas” 2. daļa…šodien kaut kādas iedvesmas varā mēģināju pēc dzirdes to melodiju nospēlēt, bet tālāk par dažām pirmajām taktīm, šķiet, netiku. Nu nekas, nav jau nekur jāsteidzas…!)
Būtībā jau uz ģitāras var nospēlēt jebko. Un būtu labi samācīties akordus/pavadījumus dziesmām latviešu valodā – ja kādā pasākumā ar draugiem sagribas uzdziedāt, tad vislabāk, ja ir pavadījums…! Dziesmas angļu vai citās valodās arī būtu labi. Tomēr pagaidām dziesmas (gan LV, gan ENG) ir izpalikušas no mana repertuāra.
Kaut kad iemācījos U2 dziesmas “In a little while” intro, jo patika, kā tas izklausījās un tam, šķiet, nebija nepieciešami nekādi dižie efekti…tomēr tālāk par intro pagaidām neesmu tikusi, tomēr labprāt iemācītos visu. Lai gan U2 ir zināmākas un, ticu, labākas dziesmas, tomēr šī kā izpētes un mācību objekts mani uzrunāja pirmā. (:
Ak, pareizi. Vēl man patīk spāņu ģitārmūzika/flamenko. Un Jesse Cook izpildītā mūzika. No viņa skaņdarbiem es vienu pat sāku no tab’iem mācīties…Mario Takes A Walk. Nu ļooti patīk…!
Kad tā uzskaita, tad sanāk, ka man patīk daudz kas, atliek tikai izvēlēties kaut ko no tā…vai arī mēģināt pa druskai no visa. Kas man kā iesācējam (uzskatu, ka vēl esmu iesācējs, jā…!) varētu būt noderīgi, jo tad lēnām varētu sākt saprast, kas tieši piesaista visvairāk.
Bet gan jau pamazām. Vispirms – katru dienu jāpieradinās spēlēt gammas un visi vingrinājumi, ko uzdod skolotājs…tad jau pēc tam var mācīties kaut ko uz savu galvu. (:
Jauku Tev dienu!! (:
m.o
P.S. Man bieži gadās tā, ka es spēlēju pārāk klusi, bet, kad jūtos par kaut ko aizkaitināta vai nikna, tad pēkšņi spēja (vai netikums?) spēlēt klusi kaut kur pazūd kā nebijusi. Interesanti, vēl kādam taču tā ir, vai ne? (:
Es priecājos par... 