Čau labrīt 1. septembrī!! (:
Es patiešām priecājos par šo dienu. Vakar brīnumainā kārtā aizgāju gulēt pusvienos, tāpēc šodien nebija problēmu piecelties jau pirms septiņiem. 😀
Bet par to nav stāsts. Patīkami atgriezties skolā, kursabiedreņu un skolotāju kompānijā! Bija prieks satikt sen neredzētus draugus un paziņas. (:
Un šogad nodaļas vadītājas uzruna patiesībā bija gluži iedvesmojoša…katrā ziņā salīdzinot ar pagājušo gadu viņa izskatījās daudz, daudz enerģiskāka, un tā enerģija ir zināmā mērā lipīga…nedomāju gan, ka man tās trūktu, bet ir jauki, ja ikdienā apkārt ir enerģiski cilvēki. Vismaz pēc manām domām. Tad kaut kā ir vieglāk savākties un strādāt!
Pēc skolotājas uzrunas (jocīgi apzināties, ka tāda tā mums ir pēdējo reizi dzīvē! Nākošgad jau būs kaut kas cits…!) ar divām kursabiedrenēm aizgājām uz Čili Picu nedaudz nosvinēt – tāda kā tradīcija jau izveidojusies! 😀 – un es sajutos vēl priecīgāka, kad, ieejot kafejnīcā, izdzirdēju/pamanīju, ka kafejnīcas TV skan dziesma “Get on your boots”! 😀 (skat. pievienoto video!) Nekas svarīgs, vienkārši iepriecinoša detaļa ikdienā. (:
Pēcāk aizdevāmies līdz “Kūkotavai” Tērbatas ielā…TIK garšīgi! Es paņēmu šokolādes kūku ar maskarpones krēmu – gāzējs, bet iesaku šokolādes mīļiem – ir to vērts!!!
Un Handmade lietu veikaliņš, izrādās, nav pametis Olimpiju, bet ir pārvācies uz otru veikala galu…man tas bija kā patīkams pārsteigums – lai arī nekad neesmu tur kaut ko iegādājusies, tomēr tā ir laba vieta, kur smelties iedvesmu rotaslietu veidošanai vai tamlīdzīgām padarīšanām. (:
Heh, es te izreklamēju visādas kafejnīcas un veikalus… Pie viena varu pareklamēt: “Valda Ošiņa Rakstāmlietu” veikalā 1. septembrī visām precēm 10% atlaide! Vismaz atceros, ka tur bija tādas zīmītes visās malās izkarinātas. 😀 (Jēgas gan no šīs reklāmas īsti nav, jo veikals pēc pāris stundām veras ciet un, cik zinu, rīt būs jau 2. septembris…)
Bet tiešām iesaku tur arī aiziet – tiem, kam nepieciešams iegādāties klades, kurās veidot konspektus vai dienasgrāmatas, vai kuriem nepieciešams iegādāties plānotāju, kādu jaunu pildspalvu, zīmuli, flomasterus, otiņas vai vēl kāda cita veida kancelejas preces. Labs veikaliņš. (:
Atcerējos, kā pagājušajā rudenī ar vienu no manām draudzenēm, Viviannu (Viņas blogs: halucogen.blogspot.com ), “VO Rakstāmlietās” par godu Helovīniem apgleznojām cilvēkiem sejas…tas bija tik jautrs pasākums! Reizē darbiņš, reizē izklaide. (Fotogrāfijas: http://on.fb.me/qHUHNv )
(Pēdējā bildē esam redzamas mēs – abas “grima mākslinieces” un Viviannas draugs/mans vecais klases biedrs, kura seju Vivianna vēl pēc pasākuma beigām apgleznoja).
Mēs ar Viviannu pagājušā gada pavasarī piedalījāmies vēl vienā līdzīgā pasākumā tajā pat veikaliņā – apgleznojām cilvēkiem rokas ar hennas tetovējumu flomasteriem. (Fotogrāfijas: http://on.fb.me/r0xJgC )
Todien es secināju, ka man patīk darbs ar cilvēkiem (pat tad, ja ikdienā saprašanās ar dažām personām rada stipri lielas grūtības…). Lai arī tetovējumu veidošanu ar flomasteriem iepriekš izmēģinājusi biju tikai pāris reižu (uz savām un draudzeņu rokām), tomēr piekritu piedalīties, jo gribējās pamēģināt, kā būtu apzīmēt rokas svešiem cilvēkiem. Uz tetovējumu veidošanu bija iepriekš jāpiesakās, strādājām pēc grafika – ja pareizi atceros…1 cilvēks 20 vai 40 minūtēs? Vai kā tamlīdzīgi… Un pasākuma idejas autore un organizatore Jūlija Semjonova bija sarūpējusi mums ar Viviannu mapi ar hennas tetovējumu bildītēm, no kā pašpikot rakstiņus.
Kad ieradās pirmā kliente, viņa, pirms es ķēros pie darba, pajautāja: “Cik ilgi Jūs jau ar šo darbu nodarbojaties?”, uz ko es neapdomīgi un godīgi atbildēju: “Nuu, šī būs pirmā reize…”.
Lieki piebilst, ka sievietes seja momentā pārvērtās – viņa izskatījās pārsteigta un nez vai tajā labākajā nozīmē…bet šķiet, ka, par spīti manām nedaudz drebošajām rokām (kā nekā pirmais tetovējums svešam cilvēkam!), kliente beigās izskatījās gluži apmierināta (vismaz apmierinātāka nekā es biju gaidījusi :D) un man pašai arī šķita, ka sanāca okei. (:
Bildītēs – daži no tajā dienā tapušajiem tetovējumiem.
Gribētos vēl kādā tāda veida pasākumā kādreiz piedalīties, ja rastos tāda iespēja. (:
Patiesībā, ja es labi gribētu, būtu iespējams nopelnīt arī ar tāda veida darbiem – protams, pie nosacījuma, ka es iemācītos sejas (vai rokas…vai vēl ko citu) apgleznot profesionāli un kvalitatīvi.
Atceroties šos – lai arī ne pārāk nopietnos, bet tomēr – darbiņus, atkal sāku domāt par tēmu “Ko lai iesāk pēc RDMV beigšanas?!”
Šī tēma ir nedaudz mokoša, jo – vai es vēlos stāties Mākslas akadēmijā, kas būtu diezgan loģisks turpinājums manai tagadējai skolai…? Tekstils man nu ļoooti patīk, bet tajā skolā, cik gadījies dzirdēt/redzēt, tekstilnodaļas darbi vērsti tieši mākslas, nevis dizaina virzienā…un vai es vēlos būt brīvmākslinieks? Vai man būtu gana daudz sakāmā kā māksliniekam un gana lielas spējas savu sakāmo paust skatītājam? Nezinu. Laiks rādīs.
Protams, protams. Arī izmācoties par mākslinieku vienmēr var strādāt ko citu.
Vēl interesanta šķiet darbošanās grafiskā dizaina nozarē…nedaudz esmu pavērojusi, kā strādā mana mamma (piemēram, šobrīd veido dizainu/maketu žurnālam “PieGALDA!”), tas darbs ar burtiņiem/fontiem, uzrakstiem, krāsām, visādām smukām iespējām grafiskajās datorprogrammās…šķiet diezgan vilinoši, jo īpaši ņemot vērā to, ka datorgrafika man šķitusi interesanta jau kopš diezgan agras bērnības. 😀
Un, kā šodien atcerējos, patīk darbs ar cilvēkiem – vismaz nelielās devās noteikti. Un, ja es izlemtu mēģināt kļūt par grafisko dizaineru, tad arī saskarsme ar cilvēkiem neizpaliktu. Vienīgi…tam būtu nepieciešamas krievu valodas zināšanas, kuru man, diemžēl, NAV. Būs jāiet kursos! (:
Lai nu kā…vēl ir nedaudz laika, lai izlemtu, ko studēt pēc vidusskolas beigšanas. Šogad jākoncentrējas uz diplomdarba izstrādi un mācībām…tas jau paņems daudz laika, spēka un radošās enerģijas. Un pie viena – jātur acis un ausis vaļā, noteikti gadīsies dzirdēt kaut ko interesantu un izpalīdzīgu lēmuma par tālāku studēšanu pieņemšanai!
Sveiciens 1. septembrī! (: Lai Tev jauka šī diena!
m.o
Es priecājos par... 